Uz sākumu » Struktūrfondi 2007 - 2013 Lapa aktualizēta: 08.01.2014

ES struktūrfondi izglītībā un zinātnē

=> ES struktūrfondu izglītība un zinātnē statistika

ES struktūrfondi

Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, tai ir pieejami ES struktūrfondu – Eiropas Sociālais fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda – līdzekļi, kas paredzēti dalībvalstu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai.

Eiropas Sociālais fonds (ESF)


Eiropas Sociālā fonda (ESF)
uzmanības centrā ir cilvēks, tā izglītošana un attīstības veicināšana.


Ar ESF finansējumu izglītības un zinātnes jomā tiek:

  • pilnveidota pedagogu un akadēmiskā personāla kompetence;
  • piešķirta finansiāla motivācija profesionālo izglītības iestāžu studentiem, kā arī topošajiem maģistriem un doktoriem;
  • uzlabota vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības kvalitāte un programmas;
  • veidota nozaru kvalifikācijas sistēma;
  • nodrošinātas profesionālās izglītības iespējas ieslodzītajiem;
  • uzlabota izglītības pieejamība skolēniem ar speciālām vajadzībām, mazināti sociālās atstumtības riski;
  • veicināta zinātnes attīstība, attīstīta tās infrastruktūra un piesaistīti jauni zinātnieki;
  • starptautiskos izglītības pētījumos pārstāvēta Latvija.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)

 

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) palīdz mazināt attīstības un dzīves līmeņa atšķirības starp dažādiem ES reģioniem. ERAF prioritāte ir infrastruktūras un inovāciju attīstība, un VIAA administrē to ERAF daļu, ar kuru infrastruktūras un inovāciju uzlabojumi tiek ieviesti izglītībā un zinātnē.


Ar ERAF finansējumu izglītībā un zinātnē tiek:

  • ierīkotas darba vietas zinātniekiem, pilnveidots zinātnes un pētniecības aprīkojums;
  • veicināta starptautiskā sadarbība zinātnē;
  • uzlabota infrastruktūra un materiālais mācību nodrošinājums profesionālajā, vispārējā un augstākajā izglītībā;
nodrošināta izglītības pieejamība personām ar funkcionālajiem traucējumiem.
 

Kā un kas var iegūt ES struktūrfondu finansējumu?


ES struktūrfondu finansējumu izglītības un zinātnes jomā var saņemt juridiskas personas, kas saistītas ar izglītības, zinātnes attīstību vai veic valsts pārvaldes funkcijas. Visbiežāk struktūrfondu projektus īsteno izglītības iestādes, zinātniskās institūcijas, pašvaldības, valsts pārvaldes institūcijas, savukārt labuma guvēji no ES struktūrfondu finansējuma ir gan skolēni, gan pedagogi, gan studenti, gan zinātnieki un pētnieki, gan citi izglītības un zinātnes nozarēs iesaistītie.

Struktūrfondu projektu konkursa noteikumus un īstenošanas kārtību nosaka katras aktivitātes Ministru kabineta (MK) noteikumi. Katra projekta iesnieguma atbilstība MK noteikumos paredzētajiem vērtēšanas kritērijiem un pieejamo līdzekļu apjoms nosaka apstiprināmo projektu skaitu. VIAA pārvaldībā esošo projektu skaits vienā aktivitātē svārstās no 1 līdz 122.

 

Lai varētu saņemt struktūrfondu finansējumu, iesniedzējs:

  • atbilst aktivitātē paredzētajam finansējuma saņēmēja statusam (nosaka katras aktivitātes MK noteikumi);
  • izstrādājis atbilstošu projekta iesniegumu;
  • noteiktajā termiņā iesniedzis projekta iesniegumu;
  • projektu iesniegumu atlasē guvis apstiprinājumu;
  • noslēdzis līgumu/vienošanos par projekta īstenošanu.

 

Kas un kā atlasa atbalstāmos projektus?

 

Projektus ESF un ERAF finansējuma saņemšanai atlasa divos veidos:

  • ierobežota projektu pieteikumu atlase (IPIA) – IZM izvērtē un uzaicina konkursā piedalīties noteiktus projektu iesniedzējus. Konkursu izsludina un projektus vērtē IZM. VIAA pārstāvji IPIA procesā piedalās novērotāja statusā. Vienošanās ar apstiprinātajiem projektu iesniedzējiem slēdz VIAA;
  • atklāta projektu iesniegumu atlase (APIA) – vienlīdzīga, atklāta sacensība starp visiem projektu pieteicējiem, kas atbilst konkursa prasībām. Konkursu var izsludināt gan IZM, gan VIAA. No līguma slēgšanas brīža projektu īstenotājs sadarbojas ar VIAA.
Vairāk nekā trīs ceturtdaļas struktūrfondu finansējuma izglītībai un zinātnei tiek piešķirts, īstenojot IPIA konkursus.
 

Cik un kādas projektu atlases paredzētas līdz 2013.gadam?

 

ES struktūrfondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā IZM un VIAA pārziņā ir 27 ES struktūrfondu aktivitātes izglītībā un zinātnē.


Plānots, ka līdz perioda beigām šo aktivitāšu ietvaros tiks īstenoti līdz 800 projektu. Atsevišķās aktivitātēs notiek divas atlases kārtas.

IZM, VIAA un FM  loma ES struktūrfondu apguvē

IZM kompetencē ir:

  • dalība struktūrfondu darbības programmu izstrādē;
  • katrai aktivitātei atbilstošo Ministru kabineta noteikumu izstrāde;
  • ieviešanas nosacījumu (kritēriju, attiecināmo izmaksu, atbilstošo aktivitāšu, u.tml.) izstrāde;
  • finanšu plānošana;
  • uzraudzība prioritātes līmenī;
  • projektu atlase un apstiprināšana ierobežotu ESF un ERAF projektu un atklātu ERAF projektu gadījumā.

 

2007.-2013.gada plānošanas periodā VIAA darbojas kā sadarbības iestāde, un tai noteiktas šādas funkcijas:

  • projektu atlase un apstiprināšana atklātajos ESF projektu konkursos;
  • projektu ieviešanas vadība, līgumu slēgšana, izpildes uzraudzība;
  • pārbaudes projektu īstenošanas vietās;
  • maksājumu veikšana un pārbaude;
  • informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana aktivitāšu līmenī;

Šajā periodā VIAA pilda arī projektu īstenotāja funkcijas trīs ESF projektos.

 

Struktūrfondu vadošā iestāde

Struktūrfondu vadošā iestāde Latvijā ir Finanšu ministrija. Tā atbild par struktūrfondu vadības un ieviešanas efektivitāti un pareizību. Projektu iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem tiešas saskarsmes ar Finanšu ministriju nav, jo ar viņiem sadarbojas IZM (atbildīgā iestāde) un VIAA (sadarbības iestāde).

Dokumenti, kas regulē ES fondu ieviešanu

 

Plānošanas dokumenti, kas regulē ES fondu ieviešanu Latvijā:

  • Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums;

  • Valsts stratēģiskais ietvardokuments – Latvijas līmeņa galvenais struktūrfondu plānošanas dokuments, kas pamato Latvijas nacionālās prioritātes, nosaka fondu apguves stratēģiju un vadību;

  • Darbības programmas – SF ieviešanas/attīstības plāns. Šajā periodā ir šādas darbības programmas:

1. darbības programma „Cilvēkresursi un nodarbinātība” (ESF),

2. darbības programma „Uzņēmējdarbība un inovācijas” (ERAF),

3. darbības programma „Infrastruktūra un pakalpojumi” (ERAF).

  • Darbības programmu papildinājumi – SF ieviešanas/attīstības plāna papildinājums, kas detalizēti skaidro struktūrfondu atbalstāmos pasākumus un aktivitātes, nosaka projektu atlases un vērtēšanas kritērijus, projektu iesniegšanu un sagaidāmos rezultātus;

  • Vadlīnijas par horizontālo prioritāšu politiku – nosaka, kā ar SF finansējumu tiek veicināta teritoriju līdzsvarota attīstība un Rīgas starptautiskā konkurētspēja, informācijas sabiedrība, vienlīdzīgas iespējas, ilgtspējīga attīstība, makroekonomiskā stabilitāte.

 

Balstoties uz šajos dokumentos noteikto, katras pārstāvētās nozares ministrija izstrādā MK noteikumus, kas ir struktūrfondu projekta sagatavošanas, atlases un īstenošanas pamatdokuments.

ES struktūrfondu atbalstītās nozares

ES struktūrfondi atbalsta dažādas nozares, piemēram, uzņēmējdarbību, inovācijas, nodarbinātību, veselību, enerģētiku, vidi, tūrismu, kultūru, kā arī izglītību un zinātni.

Administrējošās iestādes

Struktūrfondu aktivitātes izglītībā un zinātnē administrē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru.

ES struktūrfondu plānošana periodi

ES struktūrfondu līdzekļi un to atbalstāmās jomas tiek plānotas pa septiņu gadu periodiem. Pašlaik tiek īstenotas 2007.-2013. plānošanas perioda aktivitātes un plānotas nākamā – 2014.-2020. gada – perioda aktivitātes. Iepriekšējais periods ilga no 2004. līdz 2006.gadam. Arī šajā laikā VIAA piedalījās struktūrfondu administrēšanā.
262728293012
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31123456
  • Twitter
  • YouTube